Libāna
Apraksts
[= balts], varens kalnu masīvs, kas stiepjas no Litani [vai Lita] upes netālu no Tīras uz ziemeļiem līdz El-Kebir upei [senatnē Eleutherus], garumā 170 km. Svarīgākās no daudzajām līdzenumiem Libānas virsotnē bija tā sauktās "Libānas ciedri", t.i., ciedru teritorija, kas aizņem apmēram 100 m² platībā un atrodas apmēram 3000 m augstumā. Ciedru birzs, kurai draudēja pilnīga iznīcināšana [1573. gadā tajā bija tikai 24 koki, 1810. gadā jau 375 un 1884. gadā 397], mūsdienās ir tikai uz rietumiem atvērtā nogāzē 2000 m augstumā. Tā ir apjozta ar augstu mūri, lai pasargātu no neatļautas koku ciršanas. Libāna galvenokārt sastāv no kaļķakmens. Augstienēs tiek savākts lietus ūdens, kas siltajos mēnešos plūst no Libānas mūžīgā sniega [Jer 18:14 ]. Ledāji Libānā nav. Neskaitāmas upītes apūdeņo Libānas ielejas un padara tās auglīgas ar bagātīgu veģetāciju [AugDz 4:15 ; Jes 35:2 ; 60:13]. Vidus Libānas rietumu nogāzē aug zīdkoks, olīvkoks, vīģeskoks, valriekstkoks, mandeļkoks, persiki un aprikozes. Arī granātāboli šeit nogatavojas. 1000-1500 m augstumā tiek audzēti vīnogas un tabaka. Saskaņā ar AugDz 4:11 un Hoz 14:7 , Libāna izdala īpašu aromātu, iespējams, no smaržīgajiem krūmiem un ziediem, kas bagātīgi klāj zemi. Par mežiem, par kuriem dziedāja senie rakstnieki [2Ken 19:23 ; Ps 72:16 ; Jes 2:13 ; 10:34; 40:16; 60:13; Ech 17:3 ; 31:15n; Cah 11:1 ], gandrīz nav palikušas nekādas atmiņas. Senatnē Libānas koksne tika izmantota ne tikai tempļu un pilu celtniecībai, bet arī kuģu mastu izgatavošanai [Ezr 3:7 ; Ech 27:5 ]. Mežu vietā ir izveidojušās bagātas ganības, kas kalpo daudzajiem aitu un kazu ganāmpulkiem. No savvaļas dzīvniekiem šeit sastopami lāči, šakāļi, hiēnas, mežacūkas un gazeles [2Ken 14:9 ; AugDz 4:8 ]. Alās tika atrasti cilvēku un briežu, kalnu kazu, stirnu un alu lauvu atliekas. Libāna bija dabiska patvēruma vieta tās nepieejamības dēļ.
Stāsta, ka Salamans - tāpat kā citi austrumu valdnieki dažādos laikos - lika vest no Libānas ciedru koksni Jeruzalemes tempļa celtniecībai [1Ken 5:6 ]. Tomēr šķiet, ka viņš arī veica būvniecību [1Ken 9:19 ], iespējams, pat ieguva dzelzi un citus materiālus.
Paralēli Libānai no Hermona kalna stiepjas tā sauktais Antilibāns, kas ir atdalīts no Libānas ar Bika ieleju, platumā 8-14 km. Caur šo ieleju uz dienvidiem plūst Nahr-el-Litani un uz ziemeļiem Orontes. Ielejas garums ir 120 km. Tās vidusdaļa ir ļoti auglīga.
Libāna veidoja ziemeļrietumu robežu apsolītajai zemei [5Moz 1:7 ; 11:24; Joz 1:4 ; 11:17; 12:7; 13:5].
Bībeles vārdnīca Adolfs Novotnijs
saites
Street View
Karte
informācija no vārdnīcas
Lebanon
white, "the white mountain of Syria," is the loftiest and most celebrated mountain range in Syria. It is a branch running southward from the Caucasus, and at its lower end forking into two parallel ranges, the eastern or Anti-Lebanon, and the western or Lebanon proper. They enclose a long valley (Josh 11:17) of from 5 to 8 miles in width, called by Roman writers Coele-Syria, now called el-Buka'a, "the valley," a prolongation of the valley of the Jordan.
Lebanon proper, Jebel es-Sharki, commences at its southern extremity in the gorge of the Leontes, the ancient Litany, and extends north-east, parallel to the Mediterranean coast, as far as the river Eleutherus, at the plain of Emesa, "the entering of Hamath" (Num 34:8; 1Kings 8:65), in all about 90 geographical miles in extent. The average height of this range is from 6,000 to 8,000 feet; the peak of Jebel Mukhmel is about 10,200 feet, and the Sannin about 9,000. The highest peaks are covered with perpetual snow and ice. In the recesses of the range wild beasts as of old still abound (2Kings 14:9; Cant 4:8). The scenes of the Lebanon are remarkable for their grandeur and beauty, and supplied the sacred writers with many expressive similes (Ps 29:5 ; 29:6; 72:16; 104:16-18; Cant 4:15; Isa 2:13; 35:2; 60:13; Hos 14:5). It is famous for its cedars (Cant 5:15), its wines (Hos 14:7), and its cool waters (Jer 18:14 ). The ancient inhabitants were Giblites and Hivites (Josh 13:5; Judg 3:3). It was part of the Phoenician kingdom (1Kings 5:2-6).
The eastern range, or Anti-Lebanon, or "Lebanon towards the sunrising," runs nearly parallel with the western from the plain of Emesa till it connects with the hills of Galilee in the south. The height of this range is about 5,000 feet. Its highest peak is Hermon (q.v.), from which a number of lesser ranges radiate.
Lebanon is first mentioned in the description of the boundary of Palestine (Deut 1:7; 11:24). It was assigned to Israel, but was never conquered (Josh 13:2-6; Judg 3:1-3).
The Lebanon range is now inhabited by a population of about 300,000 Christians, Maronites, and Druses, and is ruled by a Christian governor. The Anti-Lebanon is inhabited by Mohammedans, and is under a Turkish ruler.
EBD - Easton's Bible Dictionary