Nebo — sludinātājs; pravietis. (1.) Kaldeju dievs, kura pielūgsmi Asīrijā ieviesa Pūls [Jes 46:1 ; Jer 48:1 ]. Šim elkam bija veltīts lielais templis, kura drupas joprojām ir redzamas Birs Nimrudā. Nebo statuja, kas atrasta Kalā, kur to uzstādīja Pūls, Asīrijas ķēniņš, tagad atrodas Britu muzejā.

(2.) Kalns Moāba zemē, no kura Mozus pirmo un pēdējo reizi skatījās uz Apsolīto zemi [5Moz 32:49 ; 5Moz 34:1 ]. Tas ir identificēts ar Džebel Nebah, pie Nāves jūras austrumu krasta, netālu no tās ziemeļu gala, apmēram 5 jūdzes uz dienvidrietumiem no Hešbona. Tas bija Pisgas (skat.) grēdas virsotne, kas bija daļa no “Abarima kalnu” grēdas. Tā augstums ir apmēram 2,643 pēdas, bet no tās pozīcijas paveras skats uz Rietum Palestīnu. Tuvumā ir Moāba līdzenumi, kur Bileāms un vēlāk Mozus redzēja Izraēla teltis izklātas garām.

(3.) Pilsēta uz Jordānas austrumiem, kuru ieņēma un pārbūvēja Rūbena cilts [4Moz 32:3 ,38; 1Laik 5:8 ]. Tā atradās apmēram 8 jūdzes uz dienvidiem no Hešbona.

(4.) “Nebo bērni” [Ezr 2:29 ; Neh 7:33 ] bija tie, kas atgriezās no Babilonas. Tā bija pilsēta Benjamīnā, iespējams, mūsdienu Beit Nubah, apmēram 7 jūdzes uz ziemeļrietumiem no Hebronas.

EBD