Hinnoma ieleja ir dziļa, šaura grava, kas atdala Ciānas kalnu no tā sauktā "Ļaunā padoma kalna". Tā nosaukums cēlies no "kāda sena varoņa, Hinnoma dēla". Tā pirmoreiz pieminēta [Joz 15:8 ]. Tā bija vieta, kur elku pielūdzēji jūdi dedzināja savus bērnus dzīvus Molocham un Baalam. Noteikta ielejas daļa tika saukta par Tofetu jeb "uguns krāsni", kur bērni tika dedzināti. Pēc trimdas, lai parādītu savu riebumu pret šo vietu, jūdi padarīja šo ieleju par pilsētas atkritumu izgāztuvi, kur, kā tiek uzskatīts, uguns tika pastāvīgi uzturēta dedzināšanai.

Jūdi saistīja ar šo ieleju divas idejas: (1) upuru ciešanas, kas tur tika upurēti; un (2) netīrība un samaitātība. Tādējādi tā kļuva par simbolu ļauno dzīvesvietai nākotnē. Tā sāka nozīmēt elli kā ļauno vietu. "Varētu parādīt ar bezgalīgiem piemēriem, ka jūdi izteica elli vai nolādēto vietu ar šo vārdu. Vārds Gehenna [grieķu saīsinājums no Hinnoma] nekad netika lietots Kristus laikā citā nozīmē kā nākotnes soda vietas apzīmēšanai." Par šo faktu nav nekādu šaubu. Šajā nozīmē vārds tiek lietots vienpadsmit reizes mūsu Kunga runās ([Mt 23:33 ; Lk 12:5 ; Mt 5:22 ] utt.).

EBD