Pirmie kristieši: "bēgšana uz Pellu"
Tā dēvētajā "bēgšanā uz Pellu", kādu laiku pirms Romas Jeruzalemes iznīcināšanas 70. gadā, tradīcija vēsta, ka jūdu-kristiešu sekta nazarēņi devās uz Pellu un apmetās pilsētā, kas kļuva par jūdu kristiešu centru kristietības agrīnajos laikos. Pēc Epifānija teiktā, mācekļi tika brīnumainā veidā informēti no Kristus, lai pamestu Jeruzalemi sakarā ar aplenkumu, kas tai draudēja.

Epifānijs apgalvo, ka pēc iznīcināšanas daži atgriezās Jeruzalemē. Līdzīgi kā Epifānijs, Cēzarejas Eisebijs stāsta, kā Pella bija patvērums Jeruzalemes kristiešiem, kuri bēga no Pirmā jūdu-romiešu kara 1. gadsimtā. Tiek apgalvots, ka Pella bija viena no kristietības agrīnajām baznīcām, taču par to nav atrasti pierādījumi. Vēsturnieks Edvards Gibons norāda, ka agrīnā Jeruzalemes baznīca pēc tempļa iznīcināšanas devās uz Pellu, paliekot tur līdz atgriešanās laikam imperatora Hadriāna valdīšanas laikā, padarot to par sekundāru svētceļojuma vietu agrīnajiem un mūsdienu kristiešiem.

Vikipēdija