Alexandrija tika uzcelta Hasmoneju dinastijas laikā netālu no Samarijas robežas, lai izvietotu militāru garnizonu, kā arī lai apsargātu politiskos ieslodzītos. Vēlāk tā tiek pieminēta Pompeja Lielā iekarošanas laikā Jūdejā kā Aristobula II cietoksnis: "...kad viņš gāja garām Pellai un Scitopolim, viņš nonāca Korēmā, kas ir pirmais ieejas punkts Jūdejā, kad šķērso viduszemes valstis, kur viņš nonāca pie ļoti skaista cietokšņa, kas bija uzcelts kalna virsotnē, ko sauca par Alexandriju, uz kurieni bija aizbēdzis Aristobuls." Aleksandreionu atjaunoja Hērods Lielais, uzdevumu, kuru viņš uzticēja savam brālim Fēroram. Hērods piešķīra tam greznas tuksneša cietokšņa raksturu, līdzīgi kā tie, ko viņš uzcēla vai atjaunoja Masadā, Hērodionā un Macherā. Hērods izmantoja cietoksni kā cietumu saviem politiskajiem pretiniekiem, turēja tur savu otro sievu Mariamni un viņas māti Aleksandru 30. gadā p.m.ē. Tā bija arī Aleksandra, Hēroda dēla, un Aristobula, divu viņa dēlu, kuri tika izpildīti Sebastē 7. gadā p.m.ē., apbedīšanas vieta. Alexandrija beidzot tika nopostīta Vespasiāna vai Tita laikā Lielā sacelšanās laikā.

Vikipēdija