Kristietības izplatīšana pirms Pāvila Kristietības izplatīšana pirms apustuļa Pāvila bija nozīmīgs posms agrīnās baznīcas vēsturē. Lai gan Pāvils ir labi pazīstams ar savu misijas darbu, bija arī citi, kas veicināja kristietības izplatīšanos pirms viņa. Pēc Jēzus augšāmcelšanās un debesbraukšanas, apustuļi un citi mācekļi sāka sludināt labo vēsti par Jēzu Kristus valstību. Apustuļu darbi sniedz ieskatu par agrīnās baznīcas izaugsmi un izplatīšanos. Piemēram, Pēteris, viens no Jēzus tuvākajiem mācekļiem, spēlēja nozīmīgu lomu kristietības izplatīšanā Jeruzālemē un ārpus tās. Viņa sprediķis Vasarsvētku dienā piesaistīja tūkstošiem jaunu ticīgo [Apd 2:14-41]. Turklāt, Filips, viens no septiņiem diakoniem, bija pirmais, kas sludināja Samārijā, un viņa darbs tur rezultējās daudzu cilvēku pievēršanā kristietībai [Apd 8:4-13]. Viņš arī sludināja etiopiešu galminiekam, kurš pēc tam tika kristīts un, iespējams, nesa kristietību uz Āfriku [Apd 8:26-39]. Arī Barnaba, kurš vēlāk kļuva par Pāvila līdzgaitnieku, bija agrīns kristietības izplatītājs. Viņš tika nosūtīts uz Antiohiju, kur viņš palīdzēja veidot tur esošo baznīcu un piesaistīja Pāvilu darbam [Apd 11:22-26]. Šie agrīnie kristietības izplatītāji, kopā ar citiem anonīmiem ticīgajiem, spēlēja būtisku lomu kristietības izplatīšanā Vidusjūras reģionā un ārpus tā, sagatavojot ceļu Pāvila misijas darbam.