Karaļa ceļš (Derech HaMelech) ir minēts Ceturtajā Mozus grāmatā [Nm 20:17; Nm 21:22], kur ir stāstīts, ka izraēliešiem, viņu izceļošanas ceļojumā, bija nepieciešams izmantot šo ceļu. Viņi bija devušies no Kadešas un lūdza Edoma ķēniņam atļauju ceļot pa šo ceļu, taču viņiem tika liegta pāreja. Viņš solīja, ka uzbruks viņiem, ja viņi izmantos ceļu. Viņi pat piedāvāja samaksāt par jebkuru ūdeni, ko viņu lopi izdzertu. Tomēr Edoma ķēniņš viņiem liedza pāreju un devās pret viņiem ar lielu un smagi bruņotu spēku. Pēc apvedceļa veikšanas un nonākšanas Transjordānijas apgabalā starp Arnonas un Jabbokas upēm, viņi izteica to pašu lūgumu amoriešu ķēniņam Sihonam, un otro reizi uz tā paša ceļa viņiem tika liegta pāreja, un ķēniņš Sihons iesaistījās kaujā Jahazā, kur viņi uzvarēja šo kauju "ar zobena asmeni". Rezultātā viņi ieguva kontroli pār šo zemi un uz ziemeļiem no tās. Manases (austrumu puse), Gada un Rūbena ciltis pēc tam apmetās šajās teritorijās. Daudzi izraēliešu kari pret transjordānijas augstieņu karaļvalstīm Izraēlas karaļvalsts laikā (un tās māsas karaļvalsts, Jūdas karaļvalsts) iespējams tika cīnīti, vismaz daļēji, par ceļa kontroli.

Pa šo ceļu četru ķēniņu koalīcija ienāca zemē [1Moz 14:1 u.c.]. Ceļu vēlāk izbruģēja romieši. Mūsdienās to pārbruģē Zoroastriešu valdība.